COVID-19 pandēmija ir radījusi ievērojamu ietekmi uz visām nozarēm visā pasaulē, tostarp arī uz online kazino nozari. Ar vairākām valstīm, kas noteica karantīnas un ierobežojumus, tradicionālie kazino un spēļu zāles nonāca spēcīgās saspīlējuma situācijās. Tomēr, pandēmija arī izraisīja mainīgu tendenci, kad cilvēki sāka meklēt alternatīvas izklaidei un azartspēlēm, un tiešsaistes kazino kļuva par populāru un drošu izvēli.
Kā tradicionālās azartspēļu iestādes saskārās ar slēgšanu un ierobežojumiem, liela daļa spēlētāju vērsās uz tiešsaistes kazino, kas piedāvāja drošu un ērtu veidu, kā baudīt azartspēles no mājām. Tiešsaistes kazino izmantoja šo iespēju un piedāvāja plašu spēļu klāstu, kas apmierināja dažādu spēlētāju vēlmes un priekšlikumus. Spēlētāji varēja izvēlēties no dažādām spēlēm, tostarp spēļu automātiem, pokera, ruletes, blekdžeka un daudz citu, kurās varēja spēlēt arī ar reālu naudu vai tikai izklaidēties.
Vairāki faktori veicināja tiešsaistes kazino popularitātes pieaugumu pandēmijas laikā. Pirmkārt, drošība un veselība bija galvenā prioritāte spēlētājiem. Tiešsaistes kazino sniedza iespēju baudīt azartspēles, vienlaikus paliekot drošā vidē savās mājās. Spēlētājiem nebija nepieciešams doties uz sabiedriskām vietām vai iestādēm, lai izbaudītu spēles piedzīvojumu. Tas bija īpaši svarīgi, ņemot vērā sociālo distancēšanos un ierobežojumus, kas tika ieviesti.
Otrkārt, tiešsaistes kazino piedāvāja lielu ērtību un pieejamību. Spēles bija pieejamas 24/7, un spēlētāji varēja izbaudīt azartu jebkurā laikā, kas bija piemērots viņu grafikam un vēlmēm. Turklāt, nav nepieciešams lekt cauri logistikai, iegūt transportu vai ietilpību, kā to pieprasa tradicionālie kazino. Ar tikai dažiem klikšķiem, spēlētāji varēja piekļūt plašam spēļu klāstam un baudīt savu iecienīto azartspēli.
Turklāt, daudzi tiešsaistes kazino nodrošināja dažādus bonuss un akcijas, lai piesaistītu spēlētājus. Tas ietvēra piemaksas bonusus, bezmaksas griezienus, lojalitātes programmas un daudz ko citu. Šīs akcijas un bonusi veicināja jaunus spēlētājus un uzturēja esošos, piedāvājot papildu ieguvumus un motivāciju.
Kopumā, tiešsaistes kazino ir kļuvuši par aizvietojumu tradicionālajiem kazino, īpaši pandēmijas laikā. Tos popularizēja drošības un ērtību priekšrocības, kā arī plašais spēļu klāsts un bonusu piedāvājumi. Šie kazino turpinās pieaugt, un tas rada jaunas iespējas un izaugsmi nozares attīstībai. Spēlētājiem tiek sniegta brīvība izvēlēties, kad un kā viņi vēlas spēlēt, piedāvājot izklaides un potenciālus ieguvumus vienlaikus. Tas ir ieguvums gan spēlētājiem, gan tiešsaistes kazino, kā industrija, kas pielāgojas mainīgajiem laikiem un spēlētāju vēlmēm.
Pandēmijas laikā tiešsaistes kazino piedāvāja arī vairākas priekšrocības, kas piesaistīja jaunus spēlētājus. Viens no galvenajiem faktoriem bija spēlētāju iespēja izbaudīt spēles bez riska ar demonstrācijas vai bezmaksas spēlēm. Tas ļāva jaunajiem spēlētājiem iepazīt spēļu noteikumus un funkcijas, lai gan arī pieredzējušie spēlētāji izmantoja šo iespēju, lai izmēģinātu jaunus spēļu variantus vai stratēģijas. Bez riska spēlēšana bija lielisks veids, kā attīstīt prasmes un gūt labāku izpratni par dažādiem spēļu automātiem vai citām kazino spēlēm.
Turklāt, tiešsaistes kazino piedāvāja arī daudzveidīgas iemaksas un izmaksas iespējas, lai spēlētājiem būtu vieglāk veikt finansiālos darījumus. Ar populāriem maksājumu veidiem, piemēram, kredītkartēm, debetkartēm, e-makiem un kriptovalūtām, spēlētāji varēja viegli un droši veikt iemaksas un izņemt laimestus. Šīs vienkāršotās finanšu darījumu iespējas veicināja spēlētāju komfortu un palielināja uzticību tiešsaistes kazino platformām.
Nākotnē tiešsaistes kazino industrija sagaida turpmāku attīstību un izaugsmi. Kaut arī situācija saistībā ar pandēmiju mainās, tas nepārprotami ir radījis mainīgu uzvedību un pieprasījumu pēc tiešsaistes azartspēlēm. Spēlētāji cenšas atrast drošas un ērtas iespējas izklaidēties, un tiešsaistes kazino piedāvā tieši to. Industrijas dalībnieki turpina inovēt, piedāvājot jaunus spēļu nosaukumus, aizraujošas funkcijas un uzlabotas tehnoloģijas, kas padara spēlēšanas pieredzi vēl aizraujošāku.
Covid 19 pandēmija ir ļoti ietekmējusi mūsu pazīstamo dzīvi un visu ikdienu, kā darbu, skolu, ceļošanu, sabiedrisko dzīvi, tā arī azartspēles. Covid 19 globālā izplatība ir radījusi nopietnus draudus sabiedrības veselībai, tostarp garīgajai veselībai, visā pasaulē. Azartspēļu traucējumi ir viena no īpašajām garīgās veselības problēmām, ko pētnieki un politikas veidotāji minējuši kā potenciāli saistītus ar pandēmijas laikā notiekošām izmaiņām. Vīrusa izplatības sākumposmā sporta pasākumu pārtraukšana, azartspēļu vietu un restorānu slēgšana daudzās valstīs izraisīja bailes no azartspēļu skaita pieauguma cita veida, piemēram, pāriešana uz tiešsaistes spēlēšanu, kas radīs milzīgu atkarību. Labākie kazino Latvijā nezināja kāda būs viņu nākotne un lika cerību uz online vidi, kau arī tā nebija paredzama.
Par to, kā Covid 19 ietekmēja azartspēles tikai veikti vairāki pētījumi, lai saprastu vai spēlētāju skaits pieauga pa šo laiku, kad nebija iespējams apmeklēt sauszemes kazino. Lai gan izpētot sākotnējos datus, lielas izmaiņas nebija manāmas un pāreja un tiešsaistes kazino nebija liela. Regulārie spēlētāji turpināja spēlēt online kazino, pievienojās jauni spēlētāji, jo daudzos kazino bija iespēja reģistrēties anonīmi, bet izteikta pieplūduma nebija. Turpinoties pandēmijai palielinājās arī spēlētāju skaits, jo cilvēku ikdiena nemainījās un viņi meklēja iespējas, lai izklaidētos.
Pāreja uz tiešsaistes azartspēlēm spēlētājus ietekmēja šādi:
- 15% spēlētāju, kuri pirms pandēmijas nespēlēja tiešsaistē, pārgāja uz tiešsaistes azartspēlēm. Šo spēlmaņu vidū palielinājās alkohola, tabakas, kaņepju, videospēļu, pornogrāfijas un sociālo kazino lietošana. Tie bija spēlmaņi, kas vecāki par 18 gadiem.
- Cilvēki veica derības ar tiešsaistes azartspēlēm. Vīrieši palielināja savus vidējos ikmēneša izdevumus par azartspēlēm no 687 $ līdz 1075 $.
- Par tiešsaistes azartspēļu lietošanu, garīgās veselības speciālisti biežāk klasificēja kā vidēju vai augstu risku.
- Pasliktinājās garīgās veselības līmenis.
- Pandēmijas laikā palielinājās problēmas ar azartspēlēm un alkohola patēriņu.
- Pastiprināta trauksme, depresija, atkarību izraisoša uzvedība un vielu lietošana, kas saistīta ar azartspēlēm.
- Apmēram 12% piedzīvoja vidēji smagu vai smagu depresiju.
- Finansiālā ietekme.
- 25% norādīja, ka pandēmijas dēļ vai nu zaudējuši darbu, vai arī viņiem ir samazināts darba laiks.
- 50% norādīja, ka pandēmija zināmā mērā negatīvi ietekmēja viņu mājsaimniecības ienākumus.
Neliels ieskats pētijumos apskatēms šeit.
Lai saprastu, ka visam ir izeja, pareiza ārstēšana ir atslēga neveselīgai tiešsaistes azartspēļu uzvedībai. Ja jums vai kādam, ko pazīstat, ir tiešsaistes azartspēļu problēma, ziniet, ka atveseļošanās ir iespējama.
Azartspēles 2023.gadā
2023. gadā spēļu industrija ir piedzīvojusi vairākas ievērojamas izmaiņas, kas atspoguļo tirgus dinamisko raksturu un spēlētāju mainīgās prasības. Viena no būtiskām pārmaiņām ir vietējā regulējuma pieaugošā tendence dažādos tirgos visā pasaulē. Tādas valstis kā Itālija, Ungārija, un Zviedrija ir ieviesušas jaunus azartspēļu noteikumus, kas liecina, ka arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta atbildīgas spēļu prakses nodrošināšanai un patērētāju aizsardzībai.
Vēl viena ievērības cienīga tendence 2023. gadā ir kriptovalūtu un neatvietojamo žetonu (NFT) integrācija metakazino finanšu sistēmās. Šī progresa mērķis ir vienkāršot darījumus, jo īpaši, ja runa ir par līdzekļu izņemšanu un noguldīšanu dažādās valstīs.
Azartspēļu ieņēmumi janvārī palielinājās par 82,5% līdz 1,4 miljardi ASV dolāru, pēc tam, kad nedēļas laikā pasaules lielākajos azartspēļu centros bija gandrīz pusmiljons apmeklētāju. Lai arī spēlētāju pūlis bija lieks, janvāra ieņēmumi joprojām bija mazāki par pusi no 2019. gada pirms Covid 19 uzliesmojuma. Spēlētāji vēljoprojām baidās par finansiālos stāvoklim pēc Covid 19, kad nevarēja strādāt un bija iekrituši azartspēļu atkarībā.
Secinājumi
Covid 19 ietekmēja visu cilvēku tā arī uzņēmumu dzīves. Lai gan 2023. gadā jau ir sācies atveseļošanās periods, neviens neaizmirsīs šo pandēmijas laiku, kad bija jāsēž mājās ar neziņu, kāda būs rītdiena. Spēlētāji jau ir sākuši atgriezties pie saviem mīļākajiem spēļu galdiem, online vide attīstās un pamazām izstrādā plānus krīzei, ja tāda vēl kādreiz būs jāpiedzīvo, bet viss trupina attīstīties un skatīties uz droši nākotni.
COVID-19 vīrusa pandēmija ir ietekmējusi un palēninājusi gandrīz katru nozari – bet kā ir ar azartspēlēm? No objektīvā viedokļa var šķist, ka pandēmija būtu izraisījusi azartspēļu aktivitātes samazināšanos sporta pasākumu trūkuma un kazino slēgšanas dēļ visā pasaulē, taču tas tā nav. Azartspēles pandēmijas dēļ nav apstājušās – tās ir tikai mainījušas formātu un lielākoties notiek tiešsaistē.
Cik lielā mērā tās ir augušas?
Cilvēki, kuri regulāri spēlēja azartspēles, ir pievērsušies tiešsaistes kazino spēlēm un spēļu automātiem, kas ir ne tikai riskantāki, bet arī augstāki atkarības radītāji. Saskaņā ar Market Watch teikto, “koronavīrusa pandēmijas laikā Google tiešsaistes pokera meklējumi sasniedza piecu gadu maksimumu, pieaugums sākās marta vidū – nedēļā, kad lielākā daļa sporta līgu pārtrauca darbību”.
Kas izraisīja kazino spēļu spēlēšanas pieaugumu?
Garlaicība
COVID-19 ir licis cilvēkiem palikt mājās vairāk nekā jebkurš no mums ir pieradis, un daudzi nezina, ko iesākt ar šo papildlaiku. Azartspēles ir viena no aktivitātēm, ko var veikt, neizejot no mājas, tāpēc tiem, kas iepriekš nebija spēlmaņi, to izmēģina pirmo reizi, un tiem, kas aktīvi spēlēja azartspēles pirms pandēmijas, pārgāja uz tiešsaistes kazino spēļu spēlēšanu.
Pieejamība
Azartspēles tagad ir vieglāk pieejamas nekā jebkad agrāk. Veicot azartspēles online, jums nav jāatstāj māja, jums pat nav vajadzīga skaidra nauda uz rokas. Nepieciešama tikai mobilā ierīce, interneta pieslēgums un kredītkarte.
Sporta atcelšana
Tā kā šobrīd ir ļoti maz sporta aktivitāšu, uz kurām var likt likmes, cilvēki pievēršas citiem azartspēļu un izklaides veidiem. Azartspēļu kompānijas ir informētas par šo pāreju uz tiešsaistes azartspēlēm un ir uzstājušas, lai parastās TV un radio reklāmas būtu tiešsaistē.
Pārvarēšanas mehānisms
Pandēmija ir izraisījusi lielu stresu un satraukumu darba, finanšu jomās un ekonomikā kopumā un citu problēmu nenoteiktības dēļ. Tie, kas izjūt stresu par finansēm, online azartspēles var uztvert kā iespēju ātri iegūt naudu, taču pastāv risks, ka viņi var zaudēt vēl vairāk naudas, izraisot vēl lielāku stresu un satraukumu.
Droši ceļojiet koronavīrusa uzliesmojuma laikā
Tā kā koronavīrusa (COVID-19) ierobežojumi tiek mazināti un cilvēki atsāk ceļot, ir svarīgi, lai mēs visi izmantotu veselo saprātu, lai pārvaldītu savus riskus.
Lai arī neviena situācija nav pilnīgi bez riska, ir dažas darbības, kuras mēs varam veikt, lai ceļojot aizsargātu sevi un apkārtējos.
Šo norādījumu ievērošana palīdzēs jums saglabāt drošību un aizsargāt citus, kontrolējot vīrusa izplatīšanos. Katra darbība, kas palīdzēs samazināt izplatīšanos, tuvākajos mēnešos samazinās turpmāku vīrusa atdzimšanu.
Pirms ceļojuma:
• pārbaudiet konkrētā galamērķa norādījumus, kā saglabāt drošību un novērst vīrusa izplatīšanos
• pirms ceļojuma, ja iespējams, lejupielādējiet lietotnes, kas saistītas ar COVID-19 izplatību un reģistrējieties tajās (šīs katrai valstij var būt atšķirīgas)
Lai palīdzētu droši ceļot, ieteicams apsvērt sekojošo:
• plānot savu braucienu un pārbaudīt maršrutu
• sazinieties ar savu operatoru attiecībā uz iespējamām politikām
• atveriet vai turiet atvērtus logus ventilācijai, kur jums tas ir iespējams
• regulāri nomazgājiet vai notīriet rokas
• izvairieties pieskarties sejai
• klepojot vai šķaudot, pārklājiet muti un degunu ar salveti vai elkoņa iekšpusi
• atbrīvojieties no atkritumiem, ieskaitot tādus priekšmetus kā lietoti vienreizlietojamie sejas pārklājumi
COVID-19 izplatās pa gaisu ar pilieniņiem un aerosoliem, kurus izelpo no inficētās personas deguna un mutes. Daudzās valstīs likumā ir atcelta prasība valkāt sejas segumus. Tomēr valdība sagaida un iesaka cilvēkiem valkāt sejas segumus daudzās vietās, piemēram, sabiedriskajā transportā.
Jūs nedrīkstat ceļot vispār, ja:
• Jums ir kādi COVID-19 simptomi, pat ja tie ir viegli
• Esat pašizolējiess COVID-19 simptomu rezultātā vai dalāt mājsaimniecībā vai atbalsta burbuli ar kādu, kam ir simptomi
Ceļojumu un koronavīrusa testēšana
Ja jums ir koronavīrusa simptomi, pat ja tie ir viegli, jums jāpaliek mājās, kamēr jūs gaidat testa rezultātu. Ja jums ir jāatstāj mājas, lai nokļūtu testa vietā, ierobežojiet kontaktu ar citiem cilvēkiem un nekavējoties pēc tam atgriezieties mājās.
Ja iespējams, uz testa vietu ejiet, brauciet ar velosipēdu vai brauciet tikai ar privātu transportlīdzekli. Ja jums ir nepieciešams izmantot sabiedrisko transportu vai izmantojat privātu transportlīdzekli kopā ar citiem cilvēkiem, ievērojiet norādījumus, kā droši ceļot, lai pasargātu sevi, citus pasažierus un sabiedriskā transporta personālu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Infektoloģijas centrs” Vasaras saulgriežu laikā pēc palīdzības vērsušies daudzi līgo svinētāji. Stacionāra mediķi dažādos diennakts laikos noņēmuši piesūkušās ērces 65 cilvēkiem, bet kopumā laboratoriskai pārbaudei līgotāji nodevuši 79 ērces, lai pārliecinātos, vai kukainis nav inficēts ar ērču encefalīta vīrusu.
Kopš ērču aktivitātes sezonas sākuma (pirmā ērce noņemta 8. martā) Uzņemšanas nodaļā noņemtas ērces 653 pacientiem, uz laboratorisko pārbaudi nosūtītas 1108 ērces. Diemžēl katra ceturtā no 100 pārbaudītajām ērcēm ir bijusi inficēta.
Ērces piesūkšanās rada bažas par divu nopietnu slimību risku – ērču encefalītu un Laimas slimību. Ja pret ērču encefalītu labākā aizsardzība ir savlaicīga vakcinēšanās, tad pret Laimas slimību potes nav. No tās sevi varam pasargāt ar piemērotu apģērbu un līdzekļiem ērču atvairīšanai.
Ja tomēr ērce piesūkusies, tā iespējams ātri jānoņem – vispirms ērcei uzliek spirtā, degvīnā vai smaržās samitrinātu vati, tas atslābinās ērces muskulatūru. Pēc dažām minūtēm ērci satver ar pinceti iespējami tuvu snuķītim, un, ceļot uz augšu, izvelk. Uzmanību, nekādā gadījumā ērcei nedrīkst likt virsū eļļu vai sviestu, jo tas kukainim izraisīs smakšanu un vemšanu, veicinot slimības ierosinātāju iekļūšanu cilvēka organismā. Ja paši nejūasties pārliecināti par pareizu ērces noņemšanu, labāk meklēt mediķu palīdzību.
Slimību profilakses un kontroles centra gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka pagājušajā nedēļā Jelgavā saslimstība ar gripu ir sasniegusi epidēmijas apmērus – tika reģistrēti 107 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Gripas epidēmijas slieksnis tiek sasniegts tad, ja saslimšanas gadījumu skaits pārsniedz 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumu Nr.948 “Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem” 81punktu, ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī. Līdz ar to, šī gada 21.janvārī, Slimību profilakses un kontroles centrs izziņo gripas epidēmijas sākumu.
Arī citās monitoringa teritorijās saslimstība ar gripu aizvadītās nedēļas laikā ir ievērojami palielinājusies. Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati par pagājušo nedēļu liecina, ka 67 ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēts 41 saslimšanas gadījums ar gripu: Jelgavā – 7 (107 uz 100 000 iedz.), Daugavpilī – 6 (68,1 uz 100 000), Jēkabpilī – 1 (20,2 uz 100 000 iedz.), Liepājā – 2 (23,5 uz 100 000 iedz.) un Rīgā – 25 (56,3 uz 100 000 iedz.). Gripas gadījumi reģistrēti vecuma grupās no 0 līdz 4 gadiem, no 5 līdz 14 gadiem un no 15 – 64 gadiem. Gripas intensitāte Latvijā bijusi vidēji 39,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa ietvaros dati par saslimušo iedzīvotāju skaitu katru nedēļu tiek saņemti no 10 Latvijas administratīvajām teritorijām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils, Gulbenes novada). Informāciju Slimību profilakses un kontroles centram sniedz 67 ģimenes ārsti, kopumā aptverot 102 630 jeb 5 procentus Latvijas iedzīvotāju. Saņemtie dati par pacientu skaitu, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas un citu akūto elpceļu infekciju gadījumos, tiek attiecināti uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi iegūstot rādītāju (indikatoru), kas liecina par saslimstības intensitāti un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu. Tāpat informācija tiek saņemta arī no 11 Latvijas slimnīcām par hospitalizētajiem gripas pacientiem, savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorija sniedz datus par klīnisko paraugu virusoloģiskiem izmeklējumiem.
Atgādinām, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Pacientiem ar gripas saslimšanu par ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāmaksā valstī noteiktā pacienta iemaksa – Ls 2,00. Plašāka informācija Nacionālā veselības dienesta mājas lapā ŠEIT.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Smagāk slimo arī mazi bērni, veci cilvēki un pacienti ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām, kā arī cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte.
Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.
Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m), cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti u.tml., kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bija pieskāries slimais cilvēks.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās – drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”), sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts bezspēks, apetītes zudums.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 – 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no 24 stundām līdz 7 dienām.
Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu, SPKC epidemiologi iesaka ģērbties atbilstoši laika apstākļiem; censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku; vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus; rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā; izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām; pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas; drēbes kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas; nelietot kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus); atgriežoties mājās, der izskalot rīkli un degunu (ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citas zāļu tējas, vai sāls ūdens), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.
SPKC epidemiologu ieteikumi gripas profilaksei iedzīvotājiem, izglītības iestādēm, veselības aprūpes speciālistiem un darba devējiem pieejami ŠEIT.
Kā ik gadu, arī šogad tuvojas gripas sezona, kurai par pamatu var minēt Latvijā pirmo reģistrēto gripas saslimšanas gadījumu. Pēc statistikas datiem pagājušo gadu ar gripu slimoja vairāk kā 2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir daudz vairāk kā pirms diviem gadiem.
Visefektīgākais līdzeklis tam, lai mazinātu iespēju inficēties ar gripu, ir vakcinācija. Tā novērš inficēšanās risku 70-90% gadījumos. Sakarā ar to, ka vakcīnas iedarbība pret vīrusu ir apmēram uz gadu, tad vakcinēties pret gripu nepieciešams ik gadu.
Īpaši ieteicams vakcinēties bērniem no sešu mēnešu līdz 2 gadu vecumam, cilvēkiem ar dažādām hroniskām slimībām un vecākiem par 65 gadiem. Kā arī ikvienam, kas vēlas stiprināt savu imunitāti pret vīrusu.
Gripa ir akūta un sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus. Par gripas sākšanos liecina – galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, kaulu “laušanas sajūta”, aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar sevišķu izplatīšanās ātrumu un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu, kuru dēļ gripas epidēmijas laikā divas līdz piecas reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.
Apsteidz gripu pirms tā nav pārsteigusi Tevi!
Aicinām rūpēties par savām pēdām! Un kāpēc to darīt tikai pašam? Mēs varam palīdzēt!
Profesionāli pēdu aprūpes speciālisti veic ārstniecisko un kosmētisko pedikīru augstas pakāpes sterilitātes apstākļos un konsultē pēdu un nagu problēmu gadījumos.
Izmantojam vācu firmas Gehwol ārstniecisko kosmētiku.
Zvani pa tālruni 67379127 un piesakies pie administratores uz procedūru vai konsultāciju!
Kas ir sausais pedikīrs?
Nagu un ādas apstrāde bez ūdens. Atšķirībā no klasiskā pedikīra tajā neizmanto vanniņas – pēdas netiek mērcētas ūdenī. Pēdu ādu un nagus apstrādā ar sauso pedikīra aparātu vai ar speciālām vīlītēm, lieto arī pīlinga krēmu, speciālās attīrošās želejas un kāju maskas. Tā kā pēdas netiek mērcētas ūdenī, sausais pedikīrs ir ļoti saudzējošs ādai un nagiem. Šis pedikīra veids ieteicams cilvēkiem, kuriem ir nelielas ādas vai nagu problēmas, piemēram, pēc izārstētas nagu sēnītes. Šajā periodā cilvēkiem parasti vēl neiesaka mērcēt pēdas. Pēc klienta vēlmes veic nagu lakošanu.
Sauso pedikīru iecienījuši cilvēki, kuriem pēc vannošanās āda kļūst pārāk sausa. Sausā pedikīra rezultāts dabīgi mīkstas un maigas pēdas.
Kas ir ārstnieciskais pedikīrs?
Ārstniecisko pedikīru veic podiatrijas speciālisti. Šo sauso aparātpedikīru veic tiem cilvēkiem, kuriem ir nagu vai ādas problēmas, piemēram, deformēti vai ieauguši nagi, ādas plīsumi, varžacis, kārpas vai arī sēnīte. Tajā izmanto medikamentus, kas mazina kāju nagu un ādas problēmas. Ja klients vēlas, arī veicot ārstniecisko pedikīru, nagus var lakot vai arī veikt nagu modelēšanu – ar speciālu želeju bojātā naga vietā pieaudzēt jaunu. Veikt nagu modelēšanu iespējams arī tad, ja ir sēnītes infekcija.
Kad ir nepieciešams ārtsnieciskais pedikīrs?
Sēnīšu infekcijas. Dažreiz rodas no tā, ka pēdas visu laiku atrodas apavos. Siltā, mitrā un tumšā kurpju vide ir lieliska augsne kāju un nagu sēnītēm. Sēnīšu infekcija var radīt sausu ādu, tās lobīšanos, čūlas, tulznas un sāpes. Ārstnieciskos un profilaktiskos nolūkos palīdz speciālas tabletes, pilieni, smēres, krēmi un pūderi. Lai izvēlētos piemērotāko – jākonsultējas ar ārstu vai pēdu aprūpes speciālistu.
Sausa āda. Var izraisīt sāpes un dedzinošu sajūtu pēdās. Ādas mikrofloras atjaunošanai palīdzēs nelielās devās lietotas maigas ziepes, kā arī speciālie kāju krēmi un losjoni.
Varžacis un tulznas. Rodas no pēdas beršanās pret apaviem. Šajā gadījumā palīdzēs pareizā izmēra apavu valkāšana vai speciālu, mīkstu ieliktnīšu tajos.
Kārpas. Vīrusi izraisīti ādas izaugumi. Dažreiz tie ir sāpīgi un ja tos neārstē, var izplatīties.
Ieauguši kāju nagi. Problēmas rodas nagam ieduroties ādā. Tas var notikt, ja nepareizi tiek apgriezti/kniebti nagi. Speciālists var palīdzēt likvidēt ieaugušos kāju nagus, lai traumēto vietu sadziedētu.
„Āmurpirksti”. Tos izraisa kustību kontrolējošo cīpslu saīsināšanās. Pirksta locītava aug un stumj pirkstu atpakaļ. Ar laiku, berzējoties pret apaviem locītava kļūst lielāka un stīvāka. Tas var apdraudēt līdzsvaru. Šādos gadījumos līdzēs pietiekoši lielu un brīvu (pareizā izmēra) apavu velkāšana kā arī speciālās pirktu uzmavas. Loti nopietnos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Piepampušas pēdas. Var būt kādas nopietnas saslimšanas signāls. Ja Tev ilgstoši ir piepampušas pēdas un potītes, noteikti konsultējies ar ārstu.
!!! Īpaša pēdu aprūpe ir nepieciešama gadījumos, ja ir diabēts vai perifērās artērijas saslimšana. Abas slimības var izraisīt sliktu asinsriti pēdās. Noberzumi un nobrāzumi var tikt inficēti.
Pēdu aprūpes laikā tiek izmantota vācu ārstnieciskā kosmētika GEHWOL. 
Kā arī kabinetā var iegādāties šos līdzekļus kāju aprūpei mājas apstākļos.
Kosmētiskā līnija piedāvā produktus: taukainus krēmus un balzāmus sausai ādai, kas mīkstina ādu un ādas sacietējumus, losjonus, kas atsvaidzina nogurušas kājas, krēmus, kas novērš sviedru izdalīšanos un ar to saistīto nepatīkamā aromāta veidošanos, krēmus, kas sasilda nogurušas, salstošas kājas, uzlabo asinsriti. Tiek piedāvāti dažādi vannošanas līdzekļi. Produkti pasargā no sēnīšu slimībām. Liela daļa ir ieteicami diabēta slimniekiem. Piedāvājuma klāstā ir dažādi kāju kopšanas līdzekļi- no polimēra gēla veidoti aizsargplāksteri, riņķīši, spilventiņi, starplikas, kas mazina spiedienu un berzi.
Nacionālais veselības dienests (NVD) uzsācis sociālās kampaņas „Ārstējies nepārmaksājot!” posmu, lai atgādinātu iedzīvotājiem par iespēju ietaupīt savus līdzekļus, izvēloties lētāko no līdzvērtīgas iedarbības medikamentu klāsta. Katru gadu Latvijas iedzīvotāji ļoti pārmaksā miljoniem eiro par dārgākām zālēm, kurām ir pieejama krietni lētāka alternatīva.
Latvijā zāļu kompensācijas sistēmā tiek piemērots lētākā medikamenta apmaksas princips. Tas nozīmē, ka valsts 50 %, 75 % un 100 % apmērā atkarībā no diagnozes apmaksā lētākā līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamā medikamenta cenu. Ja pacientam tiek izvēlēts dārgāks medikaments, viņam pašam jāsamaksā starpība starp lētāko un dārgāku medikamentu. Tāpēc NVD aicina pacientus apspriest ar ārstu lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu lietošanas iespēju.
Lētāko zāļu kompensācijas princips darbojas vairumā Eiropas valstu, tajā skaitā tādās valstīs kā Vācija, Francija un Nīderlande. Arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā kompensācijas cena tiek aprēķināta, ņemot par pamatu lētāko medikamentu.
Bažas, ka lētākas zāles varētu būt sliktākas kvalitātes, ir nepamatotas, jo šīm zālēm reģistrācijas procesā tiek piemērotas tikpat stingras prasības kā dārgākām. Kompensējamo zāļu sarakstā regulāri tiek iekļauti jauni, lētāki medikamenti. Beidzoties oriģinālo medikamentu patenta aizsardzības laikam, tirgus tiek atvērts konkurencei un tajā var ienākt ģenēriskie (patentbrīvie) medikamenti, kas ir ievērojami lētāki.
Lētāko zāļu lietošanas veicināšanu atbalsta un rekomendē arī Pasaules Veselības organizācija, uzsverot to kā ilgtspējīgas kompensācijas sistēmas nodrošināšanas stūrakmeni dalībvalstīs. Tādējādi tiek racionāli lietots valsts budžets zāļu apmaksā, nodrošinot atbalstu pēc iespējas plašākam pacientu lokam, sekmējot arī efektīvu inovatīvu zāļu ienākšanu tirgū un to pieejamību.
Dzemdes kakla vēzis ir pasaulē otrais visizplatītākais vēzis sievietēm. Latvijā pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir palielinājusies par 20%. Šobrīd arī mūsu valstī ir pieejama jauna profilakses metode dzemdes kakla vēža ierobežošanā, kā arī dzimumorgānu kārpu novēršanā – vakcinācija, kas paver jaunas iespējas veselības un dzīves kvalitātes saglabāšanai.
Dzemdes kakla vēzis nav jāuzskata par iedzimtu slimību. Ir zinātniski pierādīts, ka 90% gadījumu dzemdes kakla vēzis var rasties, ja ir notikusi inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu jeb HPV (human papilloma virus). Tas ir ļoti izplatīts vīruss un ar to savas dzīves laikā inficējas līdz pat 80% seksuāli aktīvu cilvēku. Visbiežāk inficēšanās ar HPV notiek jaunībā un parasti to iegūst dzimumkontaktu laikā.
Pastāv vairāk nekā simts HPV vīrusa veidu. Dažu tipu vīrusi var izraisīt dzimumorgānu kārpas, bet citu – pataloģisku šūnu veidošanos, kas savukārt var izraisīt dzemdes kakla vēzi, arī balsenes vēzi, labdabīgus ādas veidojumus. HPV vīruss, kas nokļuvis organismā var arī izzust pats no sevis, neradot kaitējumu, taču, ja infekcija neizzūd, ar laiku attīstās vēzis.
Tā kā ar HPV vīrusu var inficēties arī vīrieši, tad tie var kļūt par potenciālu infekcijas avotu savai partnerei, un infekcijas rezultātā ciest, piemēram, no labdabīgiem ādas veidojumiem, balsenes vēža.
Visā pasaulē speciālisti vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi uzskata par ievērojamu zinātnes sasniegumu, jo tā var pasargāt pret vīrusu, kas izraisa šo vēzi. Un tā būtiski palīdzēs samazināt saslimstību un mirstību no dzemdes kakla vēža.
Vakcīna tiek rekomendēta meitenēm un zēniem no 9 – 15 gadu vecumam un jaunām sievietēm no 16 -26 gadiem, lai nodrošinātu imunitāti pret HPV tipiem, kurus satur vakcīna.
Pilns vakcinācijas kurss pret dzemdes kakla vēzi ietver trīs devas (1.pote, 2.pote pēc 2 mēnešiem, 3.pote – pēc 4 mēnešiem).
Lai gan vakcīna pret dzemdes kakla vēzi ir salīdzinoši dārga, tomēr patreiz, lai neliegtu iespēju ikvienam izmantot unikālo profilakses līdzekli cīņā pret nopietno slimību, SIA „Vakcinācijas dienests” Rīgas vakcinācijas kabinetam piedaloties GE Money realizētajā sociālajā atbildības programmā, ir iespējams saņemt bezprocentu kredītu dzemdes kakla vēža vakcīnas iegādei.
Papildus informācija par dzemdes kakla vēzi un bezprocenta kredītu vakcīnas iegādei SIA „Vakcinācijas dienests” Rīgas vakcinācijas kabinetā vai zvanot pa GE Money informatīvo tālruni 8003958 vai arī apmeklējot mājas lapu www.gemoney.lv.