VD.lv: tavs ceļvedis labākai veselībai

Februāris ir pasludināts par Sirdsmiera mēnesi

Latvijas kardiologu veiktais «Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums» liecina, ka 70% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 74 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis.

Augsts holesterīna līmenis ir viens no riska faktoriem saslimšanai ar sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārajām slimībām, kas Latvijā vidēji izraisa vairāk nekā pusi nāves gadījumu gada laikā.

Lai aktualizētu sirds veselības jautājumus, februāris ir pasludināts par Sirdsmiera mēnesi, kurā ar izglītojošu kampaņu speciālisti no LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, pacientu biedrības «ParSirdi.lv», un citi eksperti aicina sabiedrību jau savlaicīgi rūpēties par savas sirds veselību. Projekta iniciators ir AS «Hanzas Maiznīcas».

Sirdsmiera mēneša laikā eksperti izglītos, kā samazināt riskus, ko veicina paaugstināts holesterīns, kas ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu saslimšanas iemesliem.

Maldīgs uzskats, ka paaugstināts holesterīns ir tikai veciem cilvēkiem

Sabiedrībā valda uzskats, ka par holesterīna līmeni jāsāk uztraukties tikai mūža otrajā pusē, tomēr medicīniski ir pierādīts, ka process sākas jau no mazām dienām un turpinās visu mūžu. Mūsdienu mazkustīgais dzīvesveids un neadekvāta ikdienas uztura izvēle, dažkārt, rada situācijas, ka pat bērniem, kuri sasnieguši 10 gadu vecumu, jau vajadzētu noteikt holesterīna līmeni, un tas būtu jāveic ģimenes ārstam. Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta dati liecina, ka vecumā no 35 gadiem paaugstināts holesterīna līmenis ir jau 70% sieviešu un vīriešu. Līdz ar to, nerūpējoties par savu uzturu, ikvienā vecuma grupā var kļūt par paaugstināta holesterīna upuri.

Holesterīns atrodas gandrīz visos organisma audos un tas ir nepieciešams tā normālai funkcionēšanai, jo kalpo kā izejmateriāls hormonu, žultsskābju, D vitamīna sintēzei. Problēmas rodas, ja tā līmenis pārsniedz normu, kas ir 5,0 mmol/l (milimoli litrā). Holesterīns tiek dalīts – tā saucamais labais un sliktais holesterīns. Zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīns ir tā dēvētais „sliktais holesterīns”, savukārt, augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL) holesterīns ir „labais” holesterīns. Ja uz paaugstināta kopīgā holesterīna fona ir pazemināta „labā” holesterīna frakcija un palielināta „sliktā”, tad iepriekšminēto slimību risks ir vēl izteiktāks. Lai noteiktu holesterīna saturu asinīs, jādodas pie sava ģimenes ārsta.

Pārdomāts uzturs – veselīgs dzīvesveids

Ja holesterīns ir normas robežās vai arī tas ir tikai nedaudz paaugstināts, tad jāveic preventīvi pasākumi, kā piemēram, jālieto pārdomāts veselīgs uzturs. Mūsdienās cilvēki maz kustās un parāk daudz lieto neveselīgu pārtiku. Jau no mazotnes bērnus vajadzētu radināt pie veselīga uztura pamatprincipiem – uzturā lietot vairāk dažādus graudaugu produktus, kas satur daudz šķiedrvielu (rudzu maize, auzu putra, griķi, brūnie rīsi utt.), ikdienas ēdienkartē iekļaut vairāk augļu un dārzeņu, izvēlēties piena produktus bez cukura piedevas, mazāk treknu ēdienu, saldinātu dzērienu un pusfabrikātu.

Ēdiet auzas un uzlabo holesterīna rādītājus!

Uzturā sevišķi ieteicami būtu produkti, kuri gatavoti no pilngraudu auzām, jo tajās sastopamā īpašā balastvielu frakcija beta-glikāni optimizē holesterīna apriti organismā un tādejādi uzlabo tā rādītājus asinīs..

Paaugstināts holesterīna saturs – kā to noteikt un kā ārstēt?

Paaugstināts holesterīna līmenis ir kā bumba ar laika degli. Sākuma stadijā nekādas izmaiņas vai diskomfortu var pat nesajust, kamēr kādā dienā viss nebeidzas ar infarktu vai citām sirds un asinsvadu slimībām.

Holesterīna satura noteikšanas procedūra ir vienkārša un neaizņem daudz laika. No pirksta tiek noņemts asins paraugs, kuru uzklāj uz testera, rezultāts ir zināms jau pēc dažām minūtēm. Ja holesterīna līmenis ir normas robežās (līdz 5,0 mmol/l), atkārtoti holesterīnu vajadzētu kontrolēt ik pēc 5 gadiem. Ja tā līmenis ir paaugstināts, vai arī ir konstatēta kāda no sirds un asinsvadu saslimšanām, pārbaudes būtu jāveic reizi gadā.

Jebkurā gadījumā vajadzētu konsultēties ar ģimenes ārstu un pēc ģimenes ārsta norādes – ar kardiologu, kurš noteiks, vai ir nepieciešama medikamentu lietošana vai arī holesterīna līmenis ir paaugstināts nedaudz un to varēs samazināt, mainot dzīvesveidu un ievērojot diētu.

Sirds veselības diēta bez trekniem produktiem

Konstatējot paaugstinātu holesterīna līmeni, kardiologi var noteikt medikamentu terapiju un paralēli arī tā saucamo sirds veselības diētu. Mainot ēšanas paradumus, varam būtiski uzlabot savu veselības stāvokli ilgtermiņā.

Sirds veselības diētas ietvaros būtu vēlams izvairīties no dažādiem trekniem piena un gaļas izstrādājumiem, cepumiem un kūkām, ātri pagatavojamiem kulinārijas izstrādājumiem. Tos var aizstāt ar liesu gaļu, zivīm, pazemināta tauku satura piena un skābpiena produktiem. Jāatceras, ka graudaugu produkti mūsu ēdienkartē ieņem nozīmīgu vietu, tādēļ, izvēloties maizi, svarīgi ir pievērst uzmanību tās uzturvērtībai. Veselīgāka būs ar šķiedrvielām jeb balastvielām bagātāka maize, arī no auzām gatavotā maize. Speciālisti ik dienas aicina uzņemt vismaz 30 līdz 45 gramus šķiedrvielu.

Katru gadu 1. decembrī pasaulē atzīmē AIDS dienu, Tās mērķis – atgādināt par šīs infekcijas slimības aktualitāti un demonstrēt starpinstitucionālu solidaritāti tās mazināšanā.
Ideja par Starptautiskās AIDS dienas atzīmēšanu radās 1988. gadā, lai pievērstu uzmanību dažādām ar šo slimību saistītām problēmām, lai veicinātu izpratni, paaugstinātu izglītības līmeni un mazinātu aizspriedumus par HIV/AIDS infekciju un tās sekām.
AIDS dienā pasaules valstīs notiek informatīvi pasākumi un akcijas, kas vēstī par šīs slimības bīstamo dabu, izplatīšanās ceļiem, par mediķu, zinātnieku un pacientu kopīgu cīņu pret AIDS.
Sākot ar 2011.gadu, AIDS dienas tēma ir: „Virzīties uz nulli: nulle infekciju, nulle diskriminācijas, nulle no AIDS mirušo”.

Pasaules AIDS dienas – 2012 – pasākumu kampaņas mērķis:

– Mudināt sabiedrību plašāk apzināt faktus un zināšanas par IV un AIDS; izmantojot izpratni par HIV, pasargāt sevi un citus no inficēšanās:

– Aicināt sabiedrību būt iecietīgiem pret cilvēkiem, kuri saslimuši ar šo infekciju, pārvarēt aizspriedumus un nepieļaut HIV pozitīvu cilvēku diskrimināciju slimības dēļ:

– Atbalstīt politikas veidotājus, lai pieņemtie likumi un HIV infekcijas apkarošanas politika nodrošinātu ar HIV inficētu cilvēku nodarbinātību un aizsardzību cilvēktiesību jomā;

– Pievērst valstu valdību uzmanību nākotnes investīciju nepieciešamībai HIV profilaksei un testēšanai.

Pasaules AIDS dienas kontekstā ikviens interesents aicināts apmeklēt HIVaware – interaktīvu tīmekļa vietni, kur var iepazīties ar informāciju par to, kas ikvienam būtu jāzina par HIV.
Pasaules AIDS dienas pasākumi atgādina – dzīve ar AIDS nedrīkst būt
dzīve ar ciešanu zīmi!
Pasaules AIDS dienā (World Aids Day) katra valsts informē sabiedrību par šīs infekcijas augsto izplatību valstī, tās profilakses un ārstēšanas iespējām.
Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs”(LIC) HIV/AIDS pacientu veselības aprūpes dati:
Kopējais HIV inficēto skaits Latvijā – 5457 pacients;
(dati uz 01. novembri 2012)
HIV/AIDS nodaļas uzskaitē LIC – 3810 pacienti; (dati uz 01. novembri 2012)
AIDS stadijā – 1167 pacienti; (dati uz 1.10.2012.)
Miruši – 655 (AIDS stadijā – 442, pirms AIDS iestāšanās – 213) (dati uz 1.10.2012.)
Bērni, kas piedzimuši HIV inficētām mātēm – 489 bērni.

No šā gada Latvijā vairs nav pieejams Eiropas Savienībā (ES) neatzītais Krievijā ražotais pretērču encefalīta imūnglobulīns, un Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) rīcībā nav arī ziņas par Eiropā pieejamu šī medikamenta aizstājēju. Tāpēc centrs aicina iedzīvotājus jau savlaicīgi vakcinēties pret bīstamo slimību.
LIC pārstāve Liene Johansone portālu “Delfi” informēja, ka Krievijā ražotais medikaments ES nav atļauts kopš 2008.gada, taču LIC bijuši tā uzkrājumi, kas līdz šim izmantoti iedzīvotāju ārstēšanai. Tagad tie izbeigušies un līdz ar to LIC rīcībā vairs nav medikamenta, ko varētu izmantot aizsardzībai pret encefalītu pēc tam, kad ērce jau piesūkusies.

Johansone arī norādīja, ka Eiropā šāda tipa medikamenti praktiski vairs netiek ražoti, jo ES valstīs galvenais uzsvars tiek likts uz vakcināciju. Pēc LIC rīcībā esošās informācijas, Eiropā nav pieejams Krievijā ražotajam imūnglobīnam līdzvērtīgs aizstājējs.

Johansone uzsvēra, ka imūnglobulīna lietošana pret ērču encefalītu ir dārga un neefektīva metode – tas maksā 11 latus uz 10 kilogramiem ķermeņa svara. Tātad, ja cilvēks sver 80 kilogramus, ārstēšanās ar imūnglobulīnu viņam izmaksātu gandrīz 90 latus. Turklāt imūnglobulīns pret ērču encefalītu aizsargā tikai mēnesi – ja ērce piesūcas atkārtoti, ārstēšanās jāveic vēlreiz.

LIC aicina iedzīvotājus savlaicīgi vakcinēties pret bīstamo slimību, jo pretējā gadījumā pēc ērces piesūkšanās nevakcinētam cilvēkam “atliek vien cerēt, ka viss būs labi”, sacīja Johansone. LIC norāda, ka vislabākais laiks vakcinācijai ir laikā no janvāra līdz martam, lai aprīlī līdz ar ērču aktivitātes sākšanos būtu iegūta imunitāte.

Ar ērču encefalīta vīrusu inficētas ērces sastopamas mežos un krūmājos. Taču inficētās ērces ir sastopamas arī pilsētas parkos, piemājas dārzos un tās var pārnēsāt mājdzīvnieki, brīdina LIC.

Arī šogad LIC turpinās bērnu līdz 18 gadiem valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu pagastos ar visaugstāko saslimstību ar ērču encefalītu, kuros dzīvojošajiem bērniem ir vislielākais inficēšanās risks. Ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, vakcināciju iespējams veikt pie ģimenes ārsta bez maksas, informē centrs.

Tāpat no šī gada valsts apmaksāta vakcinācija pret ērču encefalītu pienākas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija. Citu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcināciju organizē ģimenes ārsti.

Pārējiem iedzīvotājiem, tostarp bērniem, vakcinācija pret ērču encefalītu ir maksas pakalpojums. Pote pret bīstamo slimību maksā pieaugušajiem 26 latus, bet bērniem 23 latus, liecina SIA “Vakcinācijas dienests” informācija.

LIC atgādina, ka cilvēkiem, kas pēc ērces koduma inficējušies ar ērču encefalīta vīrusu, vienas līdz triju nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.

Jau pie pirmajiem slimības simptomiem nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.

Informāciju sagatavoja profesore Baiba Rozentāle, VA “Latvijas Infektoloģijas centrs” direktore.

Valsts aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs” direktore profesore Baiba Rozentāle informēja, ka “saslimstība ar A hepatītu joprojām ir ļoti augsta, un, diemžēl, prognoze slimības izplatībai nav iepriecinoša – dzeltenā kaite – ar lielāku vai mazāku uzliesmojumu – Latvijā var plosīties vēl vismaz divus gadus.

Šobrīd Latvijas Infektoloģijas centrā ārstējas 78 A hepatīta slimnieki, kopumā slimnīcā šogad ārstējušies jau 334 cilvēki, bet gads ir tikko sācies”. Pagājušajā gadā Latvijas Infektoloģijas centrā ārstējušies 1903 sasirgušo. Profesore stāsta, ka tieši šobrīd, salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni ir vērojams neliels inficējušos skaita samazinājums – ja oktobrī vidēji dienā Infektoloģijas centrā ar aizdomām par saslimšanu ar A hepatītu vērsās 15 līdz 20 cilvēku, tad patlaban tie ir 9 līdz 12 cilvēku dienā.

Saslimstības samazināšanās skaidrojama ar šai slimībai raksturīgo sezonalitāti – parasti tā ir aktīvāka tieši rudens mēnešos, tāpēc, tuvojoties rudenim, inficējušos ar vīrushepatītu A kļūs krietni vairāk, uzskata profesore un piebilst, ka slimnīcā jau nenonāk visi saslimušie, jo daudzi hepatītu izslimojot mājās.

A hepatīts ir zarnu trakta infekcija. Slimības galvenie izplatīšanās veidi ir no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā un ar sadzīves priekšmetiem, dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas inficēti ar vīrusu. “Vīrushepatīts A ir netīro roku slimība, tāpēc, lai izvairītos no saslimšanas un pasargātu sevi un tuviniekus no saslimšanas, ikvienam būtu jāievēro elementāras higiēnas prasības. Taču visdrošākais veids, kā izsargāties no saslimšanas ar dzelteno kaiti ir vakcinēšanās”, tā pārliecināta profesore, jo ilgstoša pasaules infektologu pieredze rāda, ka tikai vakcinācija pret A hepatītu dod efektīvu aizsardzību pret šo infekciju. Turklāt vakcinācija var pasargāt cilvēku no saslimšanas arī tad, ja tā veikta tieši pirms vai arī divu nedēļu laikā pēc iespējamās inficēšanās.

Potēšanās pret vīrushepatītu A īpaši ieteicama cilvēkiem, kuri ir A hepatīta izraisīto komplikāciju riska grupā. Infektologi brīdina, ka A hepatīts var izraisīt lielu apdraudējumu veselībai tiem cilvēkiem, kuriem ir hroniskas aknu slimības, tostarp – B un C hepatīta vīrusa nēsātājiem, no alkohola un narkotikām atkarīgajiem, kā arī tiem, kuri sirgst ar imunitāti novājinošām hroniskām slimībām.